Energokopienas un dzīvokļu īpašnieku kopība
Likumdošana tagad dod iespējas veidot enegokopienas, kurās var apvienoties juridiskas un fiziskas personas. Faktiski, energokopienas ir iespējams izveidot arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki. Energokopienu būtība un mērķis ir ražot elektroenerģiju (arī siltuma enerģiju, aukstumiekārtu darbību nodrošināšanai) pašpatēriņam - tātad savām vajadzībām kopīgojot saražoto enerģiju starp Energokopienas biedriem.
Ļoti liela interese ir par energokopienu izveidošanas iespējām tieši daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Energokopienu izveidošanu un darbību reglamentē Enerģētikas likums un Elektroenerģijas tirgus likums. No likumdošanas viedokļa tas ir ļoti komplicēts uzdevums, jo ir tieši saistīts ar Dzīvokļa īpašumu likumu un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kuri paši par sevi ir ļoti apjomīgi. Faktiski rodas situācija, ka vienā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā veidojas divas īpašnieku kopības - dzīvokļu īpašnieku kopība un Energokopiena. Tomēr to funkcijas ir nodalītas. Dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus par mājas, kā īpašuma pārvaldīšanu un apsaiimniekošanu. Energokopiena pieņem lēmumus par elektroenerģijas ražošanu un kopīgošanu starp kopienas biedriem. Tomēr, veidojas saskares punkti, kas var radīt diskusijas. Tās ir īpašuma tiesības un kopīpašuma lietošanas tiesības.
Faktiski, ja Energokopiena grib uzstādīt mikroģenerācijas iekārtu vai elektrostaciju uz dzīvojamās mājas jumta, tad tas skar dzīvokļu īpašnieku kopības īpašnieku tiesības. Šādu jautājumu viegli risināt, ja visi dzīvokļu īpašnieki ir arī Energokopienas biedri.
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas pieredze Latvijā 2010 -2022
Kā galvenās var izcelt trīs jomas, kuras iespaido projekta rezultātus ilgtermiņā :
- mājas pārvaldīšana – pārvaldīšanas un apsaimniekošanas formas izvēle, lēmumu pieņemšanas process un apsaimniekošanas procedūras;
- tehniskais risinājums – tieši konkrētais būvniecības risinājums, kurš sevī ietver dzīvokļu īpašnieku vēlmes un apsaimniekošanas modernizēšanas risinājumus;
- finanšu joma – izmaksas, līdzekļu piesaiste un ekonomiskais ieguvums.
Svarīgi ir projekta plānošanas stadijā iekļaut procedūras, kā tiks veikta projekta rezultātu apkopošana un rezultātu analīze. Tajā skaitā energoresursu patēriņu kontrole, ekonomijas līmeņa uzturēšana, iedzīvotāju informēšana, pārvaldības un apsaimniekošanas procedūru uzlabošana un turpmākā energoefektivitātes plāna sastādīšana un ieviešana.
Praktiskā pieredze. Prezentācija.
Ēkas fasāžu siltināšana
Kopš 2010.gada, kad Latvijā masveidīgi uzsāka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanu līdzfinansētu ar ES finansējumu, populāri ir trīs siltināšanas tehniskie risinājumi:
- Siltināšana ar akmens vati ar dekoratīvā apmetuma apdari, tā saucamā "mitrā vates iestrāde". Šāds risinājums ir sastopams aptuveni 95% gadījumos.
- Siltināšana izbūvējot ventilējamo fasādi ar dekoratīvo paneļu apdari. Šāds risinājums ir sastopams aptuveni 3-4% gadījumos.
- Beidzamā laikā 1 līdz 2 stāvu ēkas plāno siltināt ar rūpnieciski izgatavotiem ventilējamiem fasādes paneļiem un dekoratīvo paneļu noslēgumu. Šāds risinājums, joprojām ir ļoti reti sastopams.
Visiem šiem tehniskajiem risinājumiem ir savas
priekšrocības un trūkumi. Tas jāņem vērā it īpaši plānojot
ieguldījumus ilgtermiņā , uz 15-20 gadiem. Ne vienmēr dārgākais
risinājums ir dārgākais ilgtermiņā.